Muravjovu ģimene patika visiem. Viņa skaista, dabīgā blondīne, kājas garas, pārsteidzoši laipna un patīkama, kas ne vienmēr vērojams skaistās sievietēs.

Viņš iznesīgs, vingrs, vīrišķīgs kapteiņleitnants, arī pēc skata visai pievilcīgs.

Ģimene dzīvoja labi un valodām pamata nedeva. Pa veikaliem, Stass un Larisa staigāja turēdamies rociņās, kā pionieri, atsevišķi staigājam viņus redzēt nevarēja un vispār ap viņiem bija mīlestības aura. Vārdu sakot idille.

Ar gadiem jūtas nekļuva mazākas, tās tikai stiprinājās par skaudību apkārtējiem. Septiņu gadu laikā starp viņiem neizskrēja neviens melns kaķis. Vienīgais, ka Stass, raugoties apkārt, pamazām, dziļi sevī sāka mocīties ar mūžīgo ģimenes laimes pavadoni – greizsirdību.

Esot cilvēkos, ieturētais Stass neļāva šim netikumam izlausties, centās to apslāpēt.

Kas zina, kādas vētras trakoja šī zemūdeņnieka dvēseles dzīlēs, redzot sajūsminātos vīriešu skatienus, kas bija vērsti viņa sievas virzienā un klausoties viņai veltītos viņa dienesta biedru komplimentus svētku reizēs. Tomēr ārēji tas redzams nebija un pat Larisai nevija par to ne mazāko aizdomu.

LASI VĒL: “Man mute palika vaļā! Tādu premjeru Krišjāņi Kariņu es vēl neesmu redzējis!” Premjers pamatīgi pārsteidz cilvēkus (Video)

Bet Stass nemanāmi brieda kā pumpa, pirms plīšanas.

Kuģis devās jūrā kontrolreisā. Shēma izstrādāta un ierasta.

Desmit trauksmes un nervozitātes dienu plus vēl desmit bezmiega nakšu. Agri no rīta Stass atvadījās no sievas, noskūpstīja guļošo dēlu un apsolījis atgriezties pēc desmit diennaktīm, devās pildīt savu dienesta pienākumu. Reiss bija grūts.

Stass dienēja mehāniskajos spēkos un bija diezgan nomocījies, labojot kaprīzo tehniku. Jo aizvainojošāks likās divīzijas komandiera lēmums atgriezties bāzē tehnikas bojājumu dēļ. Stasa niknumu  un dusmas mazināja tikai viena doma: sievas siltais sāns bija par trim dienām tuvāks…

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!