Vecāki bija satriekti par tādu jaunumu. Viņi bija likuši lielas cerības uz savu meitu, tomēr apsolīja Aļonai, ka viss būs labi.

Dzemdību nams… Aļona lūdz atnest viņas bērnu, bet viņu tikšanos nez kāpēc atliek. Kas notiek?

Vakarā, kad visas medmāsas sagājušas māsu istabā, Aļona gāja kaut slepus paskatīties uz savu dēliņu. Ejot garām māsu istabai, viņa dzirdēja sarunu:

Rīt no rīta agri viss jāsagatavo. Aļonas māte brauks pakaļ bērnam un aizvedīs viņu uz bērnu namu.  Bet Aļonai rīt jāpaziņo, ka viņas bērna vairs nav.

Aļona nespēja aizvērt acis. Negaidot rītausmu, vina ietinās pārklāja, paņēma mazuli rokās, uzmanīgi nolaidās lejā pa pirmā stāva logu un skrēja visu ceļu ceļu, čukstēdama dēliņam: es tevi nevienam neatdošu!

Aiz meža mazā ciematiņā dzīvoja Aļonas vecmāmiņa. Aļona aizskrēja pie viņas, raudāja un visu izstāstīja.

Vecmāmiņa piespieda Aļonu ar viņas dēliņu sev klāt un teica:

-Neraudi! Es jūs nevienam neatdošu!