Tjomka piedzima pilnā un turīgā ģimenē, viņš bija ilgi gaidīts bērns, tāpēc viņu lutināja visi, kam nebija slinkums, bet neraugoties uz to, puika auga labsirdīgs un atsaucīgs.

Artjomam no 5 gadu vecuma patika ķimerēties ar mašīnām, viņš gandrīz neizgāja no garāžas, kur stāvēja ģimenes trīs mašīnas. Artjoms sākumā uzmanīgi skatījās, ko dara šoferis, bet tas savukārt stāstīja puikam, kā sauc detaļas, rādīja, kādas tās izskatās. Puisēns uzmanīgi skatījās un klausījās.

Astoņu gadu vecumā Artjoms jau ļoti labi orientējās mašīnās. Reiz viņš kopā ar tēvu aizbrauca uz autoservisu. Tēvs no mašīnām nekā nesaprata, tāpēc servisa darbinieki ātri saprata, ka klientu varēs viegli apmānīt.

Sāka runāt par kaut kādām neeksistējošām detaļām, bet te Artjoms iejaucās sarunā. Darbinieki saprata, ka puikas dēļ viņi neko nenopelnīs.

Kad Artjomam palika 10 gadi, par nelaimi, viņa vecāki aizgāja bojā. Puisēnam nu bija tikai vecmāmiņa, kura visu mūžu bija dzīvojusi tikai sev. Viņa gan paņēma zēnu pie sevis, taču pēc dažām nedēļām no puikas atteicās, jo viņš ir jāpieskata, jābaro, jāpalīdz gatavot mājas darbus, bet viņa tam nav gatava.

Artjoms nonāca bērnu namā, drīz vien pie viņa atbrauca cilvēks, kurš pie viņa vecākiem bija strādājis par šoferi, viņš atveda zēnam dažādus gardumus, dāvanas, parunājās ar viņu, šoferis Kirils brauca pie Artjoma katru dienu.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!