„Mani tas viss satrauc, tāpēc, ka tieši tagad cilvēcei ir jādarbojas kopīgi un intensīvāk, nekā jebkad agrāk. Mēs saskaramies ar ekoloģisku izaicinājumu – klimata izmaiņām, pārtikas trūkumu, epidēmijām, okeāna skābināšanos. Tas viss liecina par to, ka ir penācis bīstams moments cilvēces vēsturē.

Mēs esam izgudrojuši tehnoloģijas, kuras ļauj mumas iznīcināt mūsu planētu. Bet mēs vēl neesam izgudrojuši, kā to pamest. Kamēr mums ir tikai viena planēta, un mums ir jādarbojas kopīgi, lai aizsargātu to,” turpina Stīvens Hokings.

Pēc zinātnieka domām, ir jānojauc barjeras starp valstīm, bet ne jāveido tās. Lai tas notiktu, pasaules valstu līderiem ir jāatzīst sava izgāšanās.

Mūsdienās lielākā daļa resursu atrodas neliela cilvēku skaita rokās, un nāksies iemācīties dalīties ar tiem. Izzūd ne tikai darbavietas, bet veselas industrijas. Tāpēc ir jāpalīdz cilvēkiem pārkvalificēties un jāatbalsta tos materiāli šajā periodā.

Ja valstis netiek galā ar migrācijas pieaugumu, mums jāuztur globālā attīstība – tas ir vienīgais veids izdarīt tā, lai migrantu miljoni meklētu labklājību savās valstīs.

Gudra cilvēka viedoklī ir jāieklausās. Mēs tagad esam pārāk stipri pārņemti ar sevi. Bet, lai nosargātu dzīvību uz planētas, mums katram ir jāmaina sava attieksme pret to un citiem cilvēkiem.