Es domāju, ka suns trusi apēdis, bet nē. Reiz redzu- izlien mans trusis. Izrādās, ka suns un trusis dzīvo kopā.

Taču šai dzīvnieku draudzībai (bet varbūt, ka ne draudzībai) nebija lemts turpināties ilgi. Reiz sieviete satika suni ar beigtu kucēnu zobos, bet pēc kāda laika nabadziņu kāds nošāva.

Trīs dienas pēc mātes nāves, no truša alas izlīda trīs kucēni: divas meitenītes un viens puika.

Trusis ļāva mazos pabarot, bet visu laiku mani vaktēja. Bet pēc tam neļāva viņiem līst laukā no alas- skraidīja apkārt kā traks, stumdīja viņus ar purniņu, nelaida klāt kaķus. Trusis kucēnus laizīja, tie bija vienmēr tīri. Ja nebūtu truša, kucēni neizdzīvotu. Pie mums ir auksti, temperatūra reizēm sasniedza  – 25 grādus.

Trusis rūpējās par kucēniem, kā par saviem bērniem: sildīja, mazgāja un sargāja no kaķiem.

Margarita izkāra pa ciemu sludinājumus par to, ka tiek meklēti saimnieki šiem dzīvniekiem.

Meitenītēm jau saimnieki atradušies, viņas jau ir jaunajās mājās, arī trusim ir atradies saimnieks, bet viņu vēl neved prom tāpēc, lai bez viņa neaizietu bojā pēdējais kucēns.