“Šodien bija pati briesmīgākā diena manā mūžā. Nevienam neko tādu nenovēlu,” sociālajā tīklā Facebook raksta Jūlija Stepanova. “Mēs lidojām reisā Rīga-Odesa, naktī no 12. uz 13.jūniju. Kādā brīdī pie pacelšanās bija liels blīkšķis un uzliesmojums dzinējā. Īpaši tam neviens nepiegrieza vērību.

Parādījās dīvaina skaņa. Pēc 10 minūtēm piloti paziņoja, ka kaut kas noticis ar lidmašīnu, jāatgriežas Rīgā un pavisam zemu jālido virs lidostas.

Atgriezāmies, samazinājām augstumu un gandrīz skārām skrejceļu, nenosēdāmies, bet atkal pacēlāmies. Bija jau bailīgi. Neviens neko neteica. Pēc 10 minūtēm pavēstīja, ka lidmašīnai ir bojājums, gatavojamies avārijas nosēšanai. Un tad sākās pats briesmīgākais.

Lai neatkārtotos Šeremetjevo notikušais, bija jāiztērē degviela. Liels paldies pilotiem, stjuartēm, viņi visiem nesa ūdeni, vairākas reizes izstāstīja, kā jārīkojas pie avārijas nosēšanās. Jāpiebilst, ka mēs lidojām ar diviem bērniem… Vienai ir 9 mēneši, otrai – 2,6 gadi.

Nevaru izstāstīt, cik tas bija bailīgi būt ar bērniem bojātā lidmašīnā, nezinot, kas ar to īsti ir… 50 minūtes šausmīga stresa, neziņu, baiļu.”

“Tad atskanēja komanda ieņemt avārijas stāvokli. Neviens nezina, kāda būs nosēšanās. Godīgi – acu priekšā tā lidmašīna Šeremetjevo. Sēdāmies briesmīgi, stjuartes kliedza, ka jāpiespiež sev klāt bērni, jānolaiž galvas un jāturas. Nosēdāmies…

Viss labi! Aplausi, prieka asaras, apsveikumi viens otram. Mēs to pārdzīvojām, un ceru, ka nekad vairs nepiedzīvosim.”