Salazara strādāja par oficianti kādā nelielā kafejnīcā Teksasas štatā. Viņa tur bija nostrādājusi 16 savas dzīves gadus un apkalpojusi tūkstošiem klientu.

Kādu dienu kafejnīcā ienāca padzīvojis vīrietis. Salazara atceras, ka viņš ļoti rupji izturējies pret visiem. Pie tam šis klients kļuva par pastāvīgo klientu.

Vēlāk noskaidrojās, ka viņa vārds ir Svords, viņam ir 89 gadi un viņš ir Otrā Pasaules Kara veterāns.

Salazara atceras, ka Svords vienmēr pasūtījis ļoti karstu ēdienu, it kā vēlētos sadedzināt sevi no iekšpuses. Viņš vienmēr izteicis viņai dzēlīgas piezīmes, tomēr sieviete vienmēr apkalpojusi viņu ar smaidu. Salazara saka, ka viņa vienkārši gribējusi parūpēties par šo vecīti ar varonīgo pagātni.

Kāde vasaru Svords vairs nav nācis uz kafejnīcu. Salazara nezināja, kāpēc. Bet tad izlasīja ziņu par viņa nāvi vietējās avīzes nekrologā. Pagāja vēl pusgads. Bija Ziemassvētku laiks. Pēkšņi Salazara saņēma negaidītu, bet ļoti patīkamu pārsteigumu. Svords viņai bija novēlējis 50 000 dolāru!

Tādā veidā viņš bija izteicis pateicību par viņas labsirdību un pacietību.

Salazara saka, ka ilgi nav spējusi noticēt, ka tā ir patiesība.

Sieviete cer, ka viņas gadījums kalpos par piemēru visiem. Vienmēr vajag palikt cilvēcīgam un labsirdīgam. Tas noteikti atnāks atpakaļ daudzkārt.

Noskaties video ar sižetu: