Sieviete atceras, kā pagrieza nokaitēto durvju rokturi un uz tā palika ādas lēkšķes. Viņu, jau esot gandrīz bezsamaņā uz sliekšņa, laukā izvilka piesteidzies kaimiņš – izbijušais ugunsdzēsējs.

Vinnijs un Rozālija praktiski nebija cietuši, bet Džoannu un Endželu nācās hospitalizēt. Meitene izārstējās ļoti ātri. Pēc ārstu teiktā, galveno triecienu bija saņēmusi māte, tāpēc Džoannai bija ļoti paveicies. Endželas ārstēšana bija daudz sarežģītāka.

Bakteriālā pneimonija kopā ar plaušu artērijas trombemboliju gandrīz nobeidza sievietes novājināto organismu. Bet pēc tam šai daudzbērnu mātei nācās pārciest vairākas smagas ādas pārstādīšanas operācijas.

Teikšu uzreiz: bez palīdzības un atbalsta Endžela nepalika ne brīdi. Ārons caurām dienām dežurēja pie viņas gultas, bet draugi un tuvinieki regulāri apciemoja viņu.

Bez tam, pateicoties savai pašaizliedzīgajai rīcībai, Endžela bija kļuvusi par vietēja mēroga varoni. Pilsētas kopiena savāca naudu Fiorini ģimenes jaunajai mājai, bet par šo sievietes varoņdarbu sajūsminātie cilvēki apmaksāja viņas ārstēšanas izdevumus.

Bet, kad pēc traģēdijas bija pagājuši astoņi mēneši, jūlijā, Ārons savai mīļotajai, kura nu jau bija gandrīz pilnīgi izveseļojusies, sagādāja īstu pārsteigumu, īstus svētkus. Viņi ar Endželu kopā bija nodzīvojuši jau 15 gadus, bet pēc traģēdijas viņi nolēma beidzot kļūt par vīru un sievu. Šīs kāzas svinēja visa pilsēta!

Kā redzi, laimīgas beigas ir ne tikai pasakām. Arī dzīvē notiek brīnumi, Ārona un Endželas stāsts tam ir labs pierādījums!