Bet tas puisis turpat uz vietas operāciju veikt uzdrošinājās. Meitai vēl tagad ir liela rēta uz kakla, toties viņa ir dzīva, un arī mani mazdēli māti nezaudēja.

To pusi pēc tam atbrīvoja no darba, jo viņš esot pārkāpis instrukciju. Viņš aizbrauca uz savu pilsētu un tagad tur glābj cilvēkus. Bet es tagad uzskatu par savu pienākumu kaut vai tādā veidā Dievam pateikties par to, ka tajā maiņā tieši to puisi sūtīja, tāpēc arī vadāju ārstus par brīvu. Kurš no viņiem ir patiešām labs, kurš nē – nezinu, un nav tā arī mana daļa, vienkārši – ārstus par brīvu!

Nesāku ar viņu strīdēties. Ne jau tāpēc, ka skopa un priecājos par negaidīto ekonomiju, bet tāpēc, ka kaklā kamols stāvēja, nespēju parunāt.

Mūsu profesijā, patiešām, sastopami dažādi cilvēki, bet arī es tā puiša vietā ziedotu darbu, lai izglābtu kādu dzīvību!