Filmā „Virsnieki” ir brīnišķīgs moments, kad Jegors Trofimovs, palicis divatā ar savu meiteni Mašu, ierosina viņai nofotografēties. Rezultātā sanāca fotogrāfija, kurai, pateicoties Jegora māte atpazīs savu dēlu – tankistu, kurš guvis nāvējošus apdegumus kaujā.

Kā jau droši vien pamanīji, šajā fotogrāfijā Jegors ir uzlicis roku uz Mašas pleca. Vēl vairāk daudzās senās fotogrāfijās cilvēki stāv līdzīgās pozās. Šodien mēs mēģināsim nedaudz izskaidrot šo lietu.

Daudzi uzskata, ka tas uzskatāms gluži kā apskāviens vai siltu jūtu izrādīšana, bet varbūt radniecīgu jūtu demonstrēšana. Iespējams, ka daļa taisnības tajā ir. Galvenais iemesls tomēr ir tas, ka tās vienkārši nav kur likt.

Tolaik kameras priekšā nācās nekustīgi stāvēt vai sēdēt samērā ilgu laiku, citādi fotogrāfija sanāktu neveiksmīga. Pie tam daudzi cilvēki ļoti satraucās kameras priekšā. Tā nu viņiem tik piedāvāts uzlikt roku otram uz pleca.

Individuālo fotoportretu uzņemšanā redzams, ka izmantotas dažādas etažeres, uz kurām varēja balstīt rokas. Vai arī cilvēkam tika iedots rokās kaut kas.

Vēl bija rokasspiediens. Cilvēki sadevās rokās kā sveicinoties…

Visas šīs pozas kļuva ikdienišķas arī sadzīves fotogrāfijās.

Kā redzam, šai pozai ir visai triviāls iemesls. Priecē tas, ka ar laiku progress nestāvēja uz vietas, un tagad mums vairs nevajag domāt, kur likt rokas fotografēšanās laikā.