Otrai sievietei viss bija pilnīgi otrādi. Sieviete jau sen kā bija šķīrusies un dzīvoja kopā ar dēlu – studentu. Vairākus gadus viņai darbā uzmanību pievērsa priekšnieks – interesants piecdesmitgadīgs vīrietis, kurš izskatījās pēc Paulo Koeljo.

Šefs valkāja akurātu bardiņu un stilīgas žaketes ar ādas ielāpiņiem, lietoja asas smaržas, praktizēja jogu un daudz ceļoja. Runāja maz un nekad nepārkāpa robežas.

Nesen viņi kompānijā atzīmēja 8. martu. Viņš visām sievietēm uzdāvināja SPA sertifikātus, salēja glāzēs Madeiru un uzcienāja ar saldumiem. Uzsauca tostu, citējot Habenski, bet pasākuma beigās uzaicināja viņu pie sevis uz mājām. Viņa nezin kāpēc piekrita.

Mājās viņa atgriezās agri no rīta. Satraukta, samīlēta, laimīga. Izradījās, ka viņi visu nakti mīlējušies, šefs viņu uzvilcis, kā retu senlaicīgu leijerkasti. Novedis līdz stāvoklim, kad vienkārši bijusi nepieciešama kardināla rīcība, un tad viņa pirmo reizi mūžā kliegusi un divās vietās saplēsusi palagu.

Tā nu labs mīlnieks tas vispirms ir tas, kuram viss ir kārtībā ar galvu un tikai pēc tam ar potenci. Viņš neieiet aukstā, nesagatavota sieviete, tieši tāpat, kā nesēžas mašīnā, kura visu nakti ir stāvējusi divdesmit grādu salā un nestartē ar simts kilometru ātrumu stundā. Viņš saprot, ka nevar gludināt ar aukstu gludekli un vārīt kafiju, neieslēdzot plīti.