Šī stāsta varone ir Keisija Fišere – studente un jaunā māmiņa, kura nesen padalījusies ar kādu ļoti aizkustinošu stāstu. Kādu rītu viņa devās brokastīs uz “Dunkin Donuts”. Netālu no kafejnīcas sēdēja bezpajumtnieks, kurš ubagoja…

Pēc pāris minūtēm vīrietis arī nolēma ienākt kafejnīcā cerībā, ka kāds viņam varēs kaut ko nopirkt. Keisija nolēma palīdzēt svešiniekam un nopirka viņam kafiju un vienu virtuli. Vēl jo vairāk, meitene piedāvāja bezpajumtniekam pabrokastot kopā.

Meitene centās pati uzsākt sarunu un tas viņai izdevās visai viegli. Bezpajumtnieks Kriss ātri vien “atvērās” un sāka atklāti stāstīt par savu smago dzīvi. Tēvu viņš nekad mūžā nebija saticis, būdams vēl mazs, māte nomira no vēža, bet vēlāk viņš pats kļuva atkarīgs no narkotikām. Tā rezultātā viņš zaudēja pilnībā visu – dzīves apstākļi piespieda viņu dzīvot uz ielas.

Pēc aizkustinošās sarunas Kriss palūdza meiteni uzgaidīt pāris sekundes un kaut ko uzrakstīja uz čeka. Keisija paņēma zīmīti, bet atvēra to tikai esot mašīnā. Tā ziņa aizkustināja meiteni līdz sirds dziļumiem. Kriss uzrakstīja: “Šodien es vēlējos izbeigt dzīvi, bet tu liki man apdomāties. Paldies tev, brīnišķīgais cilvēk.”

Šis stāsts pierāda to, ka ar labestību un cilvēcību var panākt ļoti lielus panākumus… Un reizēm pat glābt cilvēka dzīvību!