Mazais Džons Lankasters pasaulē nāca ne tāds, kā citi bērni. Un jau pirmajās divās dzīves dienās viņš par to samaksāja augstu cenu. Kad mazulis bija nodzīvojis tikai 36 stundas, miesīgā māte atdeva viņu adopcijai.

Tikai paskatījusies  uz Džo sejiņu, viņa šausmās paziņoja, ka viņai ar šo bērnu nebūs nekā kopēja. Puisēns bija neārstējami slims. Viņam bija Tričera Kolinsa sindroms, kam raksturīga galvaskausa – sejas deformācija.

Šā sindroma upuriem var būt redzes un dzirdes traucējumi. Taču garīgā ziņā šie bērni nemaz nav sliktāki par saviem veselajiem vienaudžiem. Džono bija nedaudz „izplūdusi” seja un tāpēc viņš bija palicis pasaulē pilnīgi viens.

Par laimi, kad zēnam bija divas nedēļas, viņu ieraudzīja kāda sieviete vārdā Džīna. Kopš tā laika viņa sāka aprūpēt neparasto puisēnu, bet, kad viņam palika pieci gadi, sieviete bērnu adoptēja.

„Ārsti bija teikuši, ka Džono nevarēs ne staigāt, ne runāt. Taču izrādījās, ka slimība pret zēnu bijusi labvēlīga. Džono Lankasteram bojāta bija tikai dzirde.

Nu jau „dīvainais” puisītis sen ir izaudzis. Džono ir spēcīgs un patstāvīgs vīrietis, kurš ir atradis savu vietu dzīvē. viņam ir arī sieva un sava personīgā māja. Taču tas viss viņam nenāca viegli.

Pusaudža vecumā puisis bija vientuļš un ļoti vēlējās, lai viņam būtu draugi. Kādu brīdi pat likās, ka viņa dzīve sāk iet pa pieskari. Situāciju izglāba darbs, ko viņam piedāvāja kāds no nedaudzajiem Džono paziņām, un arī sports.

Drīz vien viņš jau strādāja par fitnesa instruktoru. Viņš ieguva augstāko izglītību un pat atrada savu mīlestību. Vienīgā neveiksme viņa dzīves ceļā bija mēģinājums atrast savus īstos vecākus. Jā, puisim izdevās viņus atrast, taču viņa bioloģiskie vecāki atkal no viņa novērsās un palūdza vairāk netraucēt.

Par savu dzīves uzdevumu viņš uzskata palīdzēšanu saviem nelaimes kolēģiem. Viņš bieži apmeklē bērnus, kuri sirgst ar Tričera Kolinsa sindromu, pierādot viņiem, kāda patiesībā var būt dzīve. Pateicoties viņam, bērni saprot, ka sejas deformācija vēl nepavisam nav dzīves gals.

Džono ceļo pa pasauli, palīdzot desmitiem un simtiem bērnu. Puisis iemācījies dzīvot pozitīvi, kā viņš pats saka, un cenšas dot savu tiesu optimisma citiem slimniekiem.

Noskaties video un tu uzzināsi vairāk par Džonu un viņa darbību:

[su_youtube url=”https://www.youtube.com/watch?v=lfer1ZEpjCE”]

Godīgi sakot, vīrieša dzīvesprieks un labvēlīgums patiesi pārsteidz. Viņš iet pa dzīvi, neturot rūgtumu sirdī. Pat pret saviem īstajiem vecākiem viņš neizjūt nekādas negatīvas jūtas.

Raksturīgs ir vēl kas – veikt plastisko operāciju sava stāvokļa uzlabošanai Džono atsakās. Viņš apgalvo, ka ir pilnīgi apmierināts ar dzīvi un negrasās mainīt savu ārējo izskatu, ko viņam devušas debesis!