Apspried, palīdzi, pārliecini.

Jūsu starpā jāvalda savstarpējai sapratnei. Apspried ar savu bērnu ikdienas dzīvi, esi ne tikai audzinātājs, bet arī draugs. Palīdzi bērnam sajust, ka tu jebkurā brīdī esi gatavs nākt palīgā, sniegt padomu. Izdari tā, lai ģimenes ligzda būtu bērnam kā cietoksnis, kurā vienmēr uzklausīs un palīdzēs.

Pārliecini savu atvasi, ka viņš pats ir savas laimes kalējs, kā arī būs atbildīgs par savām neveiksmēm un sasniegumiem. Mīlestības un savstarpējās sapratnes gaisotnē izaug ievērojami cilvēki.

Pavadiet vairāk laika kopā.

Pat ja savā ikdienas steigā varat bērnam veltīt pavisam nedaudz laika, cenšaties to izmantot maksimāli efektīgi. Grāmatu lasīšana, gājiens uz teātri, atpūta pie dabas ļoti pozitīvi ietekmē jūsu attiecības un iemāca bērnu lietderīgi pavadīt laiku. Ja jūs bērnam neveltīsiet pietiekami daudz uzmanības, viņš to meklēs citur. Un nav nekādas garantijas, ka viss beigsies labi.

Neizvairieties no jautājumiem.

Pat tad, ja bērns uzdod jautājumu, kas skar kādu delikātu, pat neveiklu tēmu, neizvairieties no atbildes. Protams, ir informācija, kuru bērns vēl nav gatavs uzklausīt, bet jebkura nepārliecinātība atbildes sniegšanā var veidot bērnā nepareizu pasaules uztveri. Atbildi tieši, bet lakoniski, ja jautājums tev šķiet nepatīkams. Necenties pasargāt no grūtībām Kā vecākam, tavs pienākums ir sagatavot nenobriedušo, bezrūpīgo bērna apziņu pieaugušo dzīvei.

Ļoti cenšoties pasargāt bērnu no grūtībām, to izdarīt neizdosies. Radinieku nāve, problēmas ģimenē, pat banāls atteikums iegādāties ļoti gribētu rotaļlietu norūda bērnu, palīdzot rakstura formēšanās procesā.

Atzīsti savas kļūdas.

Kad saproti, ka ir situācijas, kurās tev nav bijusi taisnība (piemēram, diskutējot ar dēlu vai meitu), nebaidies atzīt to bērnam. Tava autoritāte no tā necietīs, tieši otrādi, tā tikai pieaugs, atjaunojot taisnīgumu vai godīgi atzīstot sakāvi konkrētajā situācijā.