Pārsteidz tas, ka fauna ne tikai nav kļuvusi nabadzīgāka, tā pat ir kļuvusi bagātāka ar daudziem tās veidiem, daudzi no kuriem bija uz izmiršanas robežas.

Tā Černobiļas zonā ir parādījušies aļņi un vilki – dzīvnieki, kuri tajās vietās jau sen nebija manīti.

Visvairāk pārsteidza reti sastopamie melnie stārķi un brūnie lāči. Tie vispār bija pazuduši no tā apvidus dabas kartēm jau pagājušā gadsimta 80. gados. „Pirmo reizi lāča pēdas mēs ar kolēģiem piefiksējām 2003. gadā, bet toreiz šiem materiāliem nenoticēja,” stāstīja kāds zinātnieks.

Vēl pārsteidzošs ir tas, ka Černobiļā nav dzīvnieku – mutantu. Nekādu trīskājainu, trīsgalvainu vai  dzīvnieku ar citām novirzēm nav.

Īsts prieks ir arī par Eiropas lūša populācijas atdzimšanu – praktiski visur šis dzīvnieks ir ierakstīts sarkanajā grāmatā. Kādreiz lūši mita gandrīz visā Eiropas rietumu un centrālajā daļā.  Bet tā dēļ, ka lūša āda bija populāra pasaules tirgū un arī mežu izciršanas dēļ, jau 20. gadsimta vidū lūši iznīka daudzās Eiropas valstīs.

Pēc zinātnieku domām, noslēpums slēpjas nevis radiācijas labvēlīgajā ietekmē, bet gan tajā apstāklī, ka cilvēks beidzot ir pārstājis bāzt savu degunu, kur nevajag, un ir ļāvis dabai  (lai arī piespiedu kārtā) pašai savest kārtībā savas lietas.

Turklāt zinātnieki atklājuši tur arī retu Eiropas lāču veidu, kuri tajā apvidū nav bijuši pēdējo 100 gadu laikā. Tagad visa pasaule var vērot Černobiļas rezervātu, pateicoties 40 novērošanas kamerām.

Acīmredzot katrā sliktā lietā ir savs pozitīvais!