Tieši pretī slimnīcai ir liels būvlaukums, kur strādā daudz celtnieku, starp tiem arī Treviss Bārnss un Gregs Kombs. Visbiežāk viņi strādā lielā augstumā. Viviāna burtiski pielīp pie sava 9. stāva palātas loga.

„Katru rītu viņa pamostas un iet pie tā, lai pamātu ar roku – sasveicinātos,” atceras Viviānas māte Džindžera Kīta. „Un kādam ir noteikti jāpamāj pretī! Un parasti tie bija celtnieki Treviss un Gregs.”

Šis mazais teātris atkārtojas ik dienu. Taču reiz, kad mazajai Viviānai bija sevišķi smaga diena, un viņa noskumusi piegāja pie loga, lai vismaz kaut kā uzlabotu sev garastāvokli un pamātu ar roku celtniekiem, notika kas neparasts. Treviss un Gregs nepamāja pretī, bet norādīja uz kādu siju, uz kuras ar lieliem burtiem bija rakstīts: „Veseļojies ātrāk!”

Bet tas vēl nav viss: Treviss un Gregs zināja, ka viņi strādā pretī slimnīcai, kur ārstējas smagi slimi cilvēki. Pēc vairākiem sasveicināšanās mēnešiem, celtnieki nolēma personīgi atnākt un apciemot Viviānu slimnīcā.

Meitenīte bija sajūsmā. Treviss un Gregs personīgi tikās ar Viviānu un viņas vecākiem. Visi, kas to redzēja, bija emociju pilni un atcerēsies šo brīdi uz visu mūžu. ”Es domāju par saviem bērniem, par to, cik nozīmīgas man ir viņu dzīvības,” saka Treviss ar asarām acīs. „Un es priecājos par to, ka mēs tik vienkārši varam kāda cilvēka dzīvi padarīt kaut mazliet laimīgāku.”

„Es esmu tik pateicīga par to, ka viņi atnāca apciemot Viviānu,” saka Džindžera Kīta. “Viņai pēc tam kļuva daudz labāk.”

Tā lūk, tikai ar dažiem žestiem Treviss un Gregs lika mazajai divgadīgajai meitenītei pasmaidīt šajā, viņai tik ļoti smagajā dzīves periodā – un ne tikai reizi, bet katru dienu!

Un tagad, kad Viviāna ķiverē, kuru viņai uzdāvināja celtnieki, pienāk pie loga, viņai ar roku pamāj nevis divi sveši celtnieki, bet divi draugi.