Kāda māmiņa Facebook vietnē dalījās ar visai nepatīkamu stāstu.
Laura raksta:
“Nezinu, kā, lai pareizi to pasaka un vai vispār tas ir pareizi, ko vēlos teikt! Bet dalīšos šīs dienas pieredzē! Man sažņaudzas sirds un dūres vienlaikus! Man ir mazs bērns un mēs ejam rotaļāties Vērmanes dārza spēļu laukumā.
Pusdienas laikā rotaļlaukumā pievienojas divas atsevišķas grupiņas ar zaļajām vestītēm (vecums apmēram 2,5 gadi) no privātajiem dārziņiem! Ārā šodien auksts un pūš liels vējš! Auklītes pašas zābakos un siltās jakās ierāvušās stāv malā, runājas, cita ieskatās telefonā, kamēr bērni skraida.
Kāda meitenīte, pusgaros legingos un plikām kājiņām zandalītēs, stāv un kliedz: “Audzinātāj, audzinātāj!”
Kādu laiku skatos un redzu, ka neviens viņai klāt nenāk! Es eju klāt bērnam un jautāju, kas noticis. Eju meklēt audzinātāju! Uzrunājot audzinātāju, viņa man pasaka: “Mēs zinām! Viņai pašai jānāk pie mums klāt!”
Ok! Bērnam ir plikas kājas un viņš tiek vests ārā! Varbūt salst, varbūt jūtas nedroši vai vajag uz tualeti! Mazajai meitenītei ir aptuveni 2 – 3gadi! Bet tās plikās kājeles!
Hmm… Te nepārmetu vecākiem, kurš varbūt no rīta steigšus kaut ko ir aizmirsis ielikt, bet vai tad auklīte nevar no kāda aizņemties vismaz zeķes vai bikses, ja nu tiešām visiem bez izņēmuma jāiet ārā!
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
Šeit ir 4 komentāri
Mani bērni negāja dārziņā ,bet mazbērni gan .Es ,kā ome esmu kategoriski pret to ,lai mana bērna zeķītes ,vai bikšeles dotu citiem bērniem .Ja to izdarītu auklīte ,tā būtu higēnas pārkāpšana par kuru iebilstu citi vecāki.
Pieņemsim ,kad auklīte aizņemās cita bērna zeķītes,
tādi var būt trīs ,četri bērni ,bet zeķītes vienas ,ko nu?
Mīļie vecāki ,ja Jūsu bērns iet dārziņā ,tad lūdzu nodrošiniet ar visu nepieciešamo jau laicīgi.Ir arī tādi vecāki, kuri tieši “spekulē “uz citu vecāku rēķina…gan jau manējam iedos ,nu nebūs tā .
Tad, vēl esmu novērojusi tādu intesesantu lietu…Atved bērnu uz dārziņu māte nomet mēteli,ometas uz ceļiem un mazo princesi ,vai princi ņemas ģērbt .Es tajā pat laikā stāvu un sevī smejos ,jo es savu mazbērnu esmu iemācīujusi noģērbties un apauties .
Tā,kā, mīļie vecāki ,pirms metam akmeni otra dārziņā ,padomāsim vai paši esam bez vainas.
Ar cieņu divu bērnu mamma un omīte četriem mazbērniem vecumā no 2,5 gadi līdz 21 gada veciem.
Pirmā daļa saprotama un var piekrist. Bet tālāk komentārs nevietā un ne par tēmu.
Arī es esmu audzinātāja, gan ne Rīgā. un par apģērbu varu tikai piekrist iepriekšējai komentētājai. Pirmkārt citi vecāki nebūt nebūtu apmierināti, ka viņu bērnu apģērbu aizdod citam bērnam. Otrkārt arī bērns ne vienmēr ir ar mieru vilkt cita bērna apģērbu. un treškārt āra bikses katram bērnam parasti ir tikai vienas, tā kā ko tad aizņemties? Un vēl viena ļoti svarīga lieta: visi vecāki ir informēti, ka bērni regulāri dodas laukā, tātad ir jānodrošina ar piemērotu apģērbu. Vecākam ir katram savs bērns par kuru domāt un rūpēties, bet audzinātājām katru dienu grupā ir ap 20 bērniem. un, ja regulāri ir jārisina problēmas, kuras izraisījusi vecāku neizdarība vai aizmāršība, tad kad un kādiem spēkiem lai audzinātājas un auklītes dara savus tiešos pienākumus – izglīto un apmāca šos bērnus ar citām prasmēm un iemaņām? Pēc tam paši vecāki viņām pārmetīs neizdarību…
Vispār jau runa ir par laiku, kas pavadīts rotaļu laukumā. Kāds tad ir audzinātājas tiešais pienākums šajā gadījumā? Pieskatīt bērnus vai feisbukā lūkoties?
Ko jūs ieciklējāties uz to apģērbu? Ne jau par to ir viedoklis.
Izsaki savu viedokli!