Nesen „Gmb Akash” fotožurnālists savā Facebook lapā ievietoja aizkustinošu stāstu. Tas bija stāsts par kādu trūcīgu cilvēku, kurš daudzus gadus strādāja par atkritumu savācēju, lai viņa bērni varētu iegūt pienācīgu izglītību – to, kas viņam nekad nav bijis.

Lūk, ko stāsta četru meitu tēvs.

Es nekad nestāstīju bērniem par savu darbu, negribēju, lai viņas par mani kaunētos. Kad jaunākā meita sāka iztaujāt mani par manu darbu, es vienmēr teicu, ka es esmu dažādu darbu strādnieks.

Pirms atgriezos mājās, es katru dienu gāju nomazgāties sabiedrisko tualešu dušās, tāpēc bērni pat nenojauta, kur es strādāju. Es vēlējos visas savas meitas izskolot, lai viņas izmācītos un iegūtu pieklājīgu specialitāti.

Es darīju visu, ko spēju, lai mani bērni dzīvotu pienācīgu dzīvi. Es negribēju, lai kāds uz viņām skatās tā, kā cilvēki skatās uz mani. Cilvēki mani vienmēr pazemoja. Es visus savus līdzekļus ieguldīju meiteņu izglītībā. Es nekad nevarēju nopirkt sev jaunu kreklu, jo visa nauda aizgāja par skolas piederumiem.

Es biju atkritumu savācējs…

Dienu pirms manas vecākās meitas uzņemšanas koledžā man tā arī nebija izdevies sapelnīt pietiekami daudz naudas, lai samaksātu iestāšanās maksu. Todien es nespēju pastrādāt. Es sēdēju sakņupis pie atkritumu kaudzes, cenšoties valdīt asaras.

Visi mani kolēģi noraudzījās uz mani ar līdzjūtību, bet neviens no viņiem necentās ar mani parunāties. Es biju ļoti centies nopelnīt naudu meitas skolai,  bet man neizdevās, es jutos salauzts.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!