Par to, ka suns ir cilvēka labākais draugs, šaubu nav. Tik daudz stāstu dzirdēts par to, kā šie uzticīgie radījumi glābj cilvēkus no uguns, velk ārā no namu drupām un tā tālāk. Un drosmīgie sanbernāri, kuri palīdz cilvēkiem pēc lavīnu nobrukuma…

Internetā ir daudz stāstu par to, kā suņi pārdzīvo savu saimnieku nāvi. Viņi gan uz kapu kopiņām guļ, gan kur citur saimniekus gaida. Atcerēsimies kaut Hatiko…

Mūsu šīs dienas stāsts sākās līdzīgi. Kapsētas strādnieki bija pārliecināti, ka vilku suns, kurš pastāvīgi nakšņoja uz vienas apbedījuma vietas, vienkārši skumst pēc savas mirušās saimnieces. Taču vēlāk viņus sāka mākt šaubas. Mirusī šo pasauli bija atstājusi 90. gadu sākumā. Vai tik suns nedzīvo pārāk ilgi?

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!